Katram ir savs STĀSTS
Kļūsti par daļu no mana STĀSTA!
Ikvienam no mums ir savs stāsts, ko mēs neaizmirstam un nesam sev līdzi. Mums katram ir svarīgi līdzdalīt savu stāstu ar tuviem cilvēkiem, kuri kopā ar mums var priecāties par skaistajiem brīžiem un skumt par sāpēm, ko esam piedzīvojuši. Īpaši svarīgi tas ir bērnam, jo bez mīļa gādīga vecāka ir grūti izprast dzīves sāpes – īpaši, ja tās ir smagi skārušas tieši tevi.
Nonākot jaunā adoptētāju ģimenē vai audžuģimenē, bērns neaizmirst savu stāstu. Tā ir kā bagāža, kas vienmēr būs ar viņu. Vecāku uzdevums ir nevis palīdzēt bērnam aizmirst pagātni, bet gan palīdzēt izprast piedzīvotās sāpes, kopā ar bērnu raudāt par piedzīvoto un nodrošināt bērnam drošu vietu, kur paust savas jūtas par piedzīvoto, par vardarbību, sitieniem, rupjībām un pamešanu.
Mēs nedrīkstam atstāt šos bērnu vienus ar savām pagātnes sāpēm – ikvienam no viņiem ir vajadzīgs vecāks, kurš ne tikai pabaro un apģērbj, bet kurš ir gatavs doties ar bērnu kopā viņa stāstā un kurš palīdz izprast bērna pagātnes sāpes.
Šogad BĀREŅU SVĒTDIENU Latvijā atzīmēsim 7.NOVEMBRĪ. Mēs aicinām atcerēties, ka Latvijā joprojām vairāk nekā 600 bērnu dzīvo bērnunamos. Turklāt katram no viņiem ir savs stāsts, kurš nav rozēm kaisīts, bet gan ar ērkšķiem un apjukumu. Uzdosim sev jautājumu - ko es varu darīt, lai mainītu kaut viena bērna stāstu? Kā es varu atbalstīt tos, kuri to JAU to dara? Kā es varu atzīmēt Bāreņu svētdienu savā draudzē, ģimenē, kolektīvā?
Ja mēs neejam kopā ar bērnu viņa tumšākajās vietās, tad bērns tur paliek viens – apjucis un nobijies.
Paldies par Aritai Strodai - Kļaviņai
Paldies par plakāta maketu Daigai Jansonei
Paldies 2021.gada Bāreņu svētdienas vēstnešiem Lilijai un Vadimam Gežiem